Lai aktualizētu līdz šim plaši neapspriesto, bet ārkārtīgi būtisko jautājumu par cilvēku ar invaliditāti evakuāciju ārkārtas situācijās, 2025. gada 9. aprīlī Rīgas Motormuzejā notika konference “Evakuācija. Ko darīt? Risinājumi cilvēku ar invaliditāti drošai evakuācijai”. Pasākumu organizēja invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” sadarbībā ar Eiropas Pieejamības resursu centru “AccessibleEU”. Konference pulcēja ekspertus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī NVO pārstāvjus un pašus cilvēkus ar invaliditāti, lai kopīgi meklētu risinājumus drošai evakuācijai ikvienam.
Konferences mērķis bija izvērtēt, kas līdz šim šajā jomā ir paveikts vai atstāts novārtā, un apzināt, kas būtu jāuzlabo, lai veidotu iekļaujošu un efektīvu evakuācijas sistēmu valstī. “Evakuācijas jautājumi jārisina proaktīvi, nevis tikai pēc tam, kad traģēdija jau notikusi. Ļoti svarīgi, lai gan publiskās iestādes, gan privātais sektors uzņemtos atbildību un nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti drošību jebkurā situācijā,” savā uzrunā atklājot konferenci uzsvēra “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis.
Konferences pirmajā sesijā eksperti no atbildīgajām institūcijām dalījās pieredzē un piedāvāja risinājumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Tomass Lausmā skaidroja normatīvo aktu prasības un norādīja, ka daudzās ēkās evakuācija cilvēkiem ar kustību traucējumiem nav pilnvērtīgi nodrošināta. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Civilās aizsardzības pārvaldes vadītājs Gints Reinsons akcentēja plānošanas izaicinājumus “Kara vai citu krīžu gadījumā – evakuācijas scenārijus nav iespējams pilnībā prognozēt, taču ir būtiski veicināt gatavību.” Viņš atklāja, ka tiek strādāts pie praktiskiem uzlabojumiem, piemēram, pieejamu patvertnes vietu atzīmēšanas digitālajās kartēs, lai cilvēkiem ar invaliditāti krīzes brīdī būtu vieglāk atrast drošu patvērumu.
VSIA “Šampētera nams” pārstāves Zane Balode un Austra Kaķeševa iepazīstināja ar drošības prasībām sociālās aprūpes centros, daloties pieredzē par jauna centra būvniecību atbilstoši visiem ugunsdrošības un evakuācijas standartiem. Savukārt Lidostas “Rīga” pārstāvis Guntis Leimanis demonstrēja lidostas labo praksi personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām evakuācijai: viņš parādīja speciālus evakuācijas krēslus, kas pieejami lidostā, un uzsvēra regulāru apmācību nozīmi personālam kā arī norādīja, ka lidostā katrs pasažieris nepieciešamības gadījumā saņem nešķirotu palīdzību un pieejamus palīglīdzekļus, jo ne visas veselības problēmas ir acīmredzamas.
Pēc pārtraukuma dalībniekiem tika demonstrēts ielu interviju video. Tajā nejauši uzrunāti iedzīvotāji atzina, ka ikdienā bieži nepievērš uzmanību publisko telpu evakuācijas plāniem un nebūtu pārliecināti, kā rīkoties, ja blakus atrastos cilvēks ar invaliditāti. Šie atklājumi apliecināja, cik nozīmīga ir sabiedrības izglītošana un praktiskas apmācības, lai krīzes brīdī ikviens zinātu, kā droši evakuēties pats un palīdzēt līdzcilvēkiem.
Konferences otrajā daļā uzstājās cilvēku ar invaliditāti organizāciju pārstāvji un pieejamības eksperti, iezīmējot problēmas un risinājumus no lietotāju skatpunkta. Inese Immure no Latvijas Nedzirdīgo savienības, uzsvēra, ka nedzirdīgi cilvēki ārkārtas situācijās bieži netiek laikus brīdināti, jo trūkst vizuālu un vibrējošu signālu. Viņa minēja Ukrainas kara piemēru, kur nedzirdīgie izmanto īpašus pulksteņus un saņem informāciju viedtālruņos zīmju valodā. Viņa atgādināja, “ka evakuācijas laikā personālam jānodrošina, lai telpās nepaliek cilvēki, kuri nedzird trauksmes signālus – nepieciešama gan proaktīva komunikācija, pārbaudot telpas, gan rakstiski vai vizuāli brīdinājumi.” Tāpat Inese Immure aicināja pilnveidot tehnoloģijas, piemēram, iekļaujot zīmju valodas tulka iespēju lietotnē “112”, kā arī izmantot mākslīgā intelekta risinājumus ārkārtas paziņojumu tulkošanai zīmju valodā.
Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Kaspars Biezais dalījās ar situāciju, kurā neredzīgs cilvēks gāzes sprādziena laikā nespēja saprast notiekošo un tāpēc nevarēja izsaukt palīdzību. Viņš uzsvēra, ka informācijas pieejamība ir kritiska evakuācijas plāniem un paziņojumiem jābūt pieejamiem arī cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Kā viens no risinājumiem tika minēti taktilie (taustāmie) evakuācijas plāni un maršruti, kas ļautu neredzīgajiem jau iepriekš iepazīt telpu plānojumu un rīcības soļus.
AccessibleEU nacionālā eksperte Daina Podziņa analizēja esošo evakuācijas plānu praksi un standartu trūkumus. Viņa norādīja, ka, lai arī normatīvi paredz evakuācijas plānu izstrādi, realitātē to forma un saturs katrā iestādē ir atšķirīgs. Nereti plāni izvietoti vietās, kur apmeklētāji tos nepamana, un tajos izmantota sarežģīta valoda. Daina Podziņa uzsvēra nepieciešamību izstrādāt vienotus standartus – piemēram, lietot viegli saprotamu valodu un intuitīvus vizuālos elementus evakuācijas plānos. Diskusijā izskanēja arī jautājums, vai visur nepieciešami daudzvalodu plāni. VUGD pārstāvis piebilda, ka informāciju plānos ieteicams sniegt divās svešvalodās gadījumos, kad objektu apmeklē daudz ārzemnieku, bet nav vajadzības pārslogot plānus ar vēl vairāk valodām.
“Apeirons” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis aicināja uz pozitīvām pārmaiņām evakuācijas jomā, uzsverot, ka daudz kas vēl pilnveidojams, lai evakuācija būtu pieejama ikvienam. Viņš rezumēja, ka šādas konferences un kopīgas diskusijas ir svarīgs solis ceļā uz labāku nākotni, kurā neviens netiek atstāts bez palīdzības.
Noslēgumā norisinājās paneļdiskusija, kurā piedalījās gan eksperti, gan atbildīgo institūciju pārstāvji: Jurģis Briedis (Apeirons), Guntis Leimanis (Lidosta “Rīga”), Jānis Ivanovskis-Pigits (Valsts nekustamie īpašumi) un Iveta Uka (VUGD). Diskusijas laikā tika padziļināti analizēti aktuālie izaicinājumi un meklēti praktiski risinājumi nākotnei.
Galvenie secinājumi:
- Pašreizējā sistēma vēl nav pietiekami efektīva bieži tiek pieņemts, ka cilvēkam būs asistents, nevis tiek nodrošināta patstāvīga evakuācijas iespēja.
- Normatīvajos aktos nav skaidri definētas minimālās prasības (piemēram, evakuācijas lifti, drošas zonas), kas būtu obligātas jaunbūvēm.
- Jāmaina pieeja par pieejamību kopumā – jādomā projektēšanas procesā, nevis jau pēc ēkas pabeigšanas.
- Vides pieejamība ir neatņemama daļa no evakuācijas un drošības
- Dalībnieki pauda apņēmību turpināt darbu savās institūcijās, mācīt kolēģus un uzlabot procedūras, kā arī sadarboties ar NVO, lai praktiski ieviestu labākus risinājumus.VUGD pārstāve aicināja NVO aktīvi piedāvāt priekšlikumus likumdošanas izmaiņām, jo likums šobrīd tiek pārskatīts.
Konference bija nozīmīgs solis ceļā uz lielāku iekļaušanu un drošību. Tika apzinātas problēmas, bet vēl svarīgāk izskanēja risinājumi un konkrētas apņemšanās. “Apeirons” turpinās sadarbību ar institūcijām un aicina arī citus iesaistīties pieejamība nav luksuss, tā ir nepieciešamība.
Konferences ieraksts Youtube
Konferences ieraksts Facebook
