Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem katru gadu palielinās. No institūcijām uz dzīvi pašvaldībās ik gadu pārceļas vidēji 53 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Taču tikai daļa šo cilvēku ir iesaistīta deinstitucionalizācijas (DI) projektu aktivitātēs. Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus šiem cilvēkiem pagaidām attīstās lēnām, jo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra vēl tiek veidota.
2012. gadā, kad tika uzsākta Eiropas Savienības fondu atbalstāmo pasākumu plānošana, institūcijās pakalpojumus saņēma 4916 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz 2023. gadam sasniedzamais mērķis ir noteikts – samazināt šādu klientu skaitu institūcijās par 1000. Šobrīd ir sasniegta gandrīz puse no plānotā rezultāta. 2020. gada sākumā valsts finansētajās ilgstošas aprūpes institūcijās vēl joprojām dzīvoja 4445 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka deinstitucionalizācijas procesā svarīga ir sabiedrības līdzdalība, atbalsts un pozitīva attieksme pret līdzcilvēkiem: “Papildus citiem šķēršļiem, kas kavē jaunas sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi, būtisks faktors bieži vien ir arī iedzīvotāju neizprotošā attieksme pret šādu pakalpojumu izveidi viņu dzīvesvietu tuvumā. Ar iedzīvotāju neapmierinātību un nevēlēšanos pieņemt, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir tiesības dzīvot sabiedrībā, bijis jāsaskaras gan deinstitucionalizācijas procesa plānošanas sākumā un plānu izstrādes laikā, gan šobrīd, kad pašvaldības sākušas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi. Lai gan īstenotas vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas un citi izglītojoši pasākumi, iedzīvotāju attieksme mainās ļoti lēni.”
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos līdz 2022. gada beigām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem plānots izveidot 150 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu, kas dos iespēju saņemt pakalpojumus vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Ir plānots izveidot 57 dienas aprūpes centrus, 53 grupu mājas (dzīvokļus), 33 specializētās darbnīcas un 7 atelpas brīža pakalpojumus.
Šobrīd no plānotā ir izveidoti un reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir divi grupu dzīvokļi Valmierā un Jelgavas novadā, četri dienas aprūpes centri Jelgavas novadā, Ludzā, Ilūkstē un Rundāles novadā, kā arī trīs specializētās darbnīcas Jelgavas novadā, Ludzā un Ilūkstē.
Dažādos DI projektos līdz 2020. gada 30. septembrim sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ir saņēmuši 580 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, 36 no tiem ir pārcēlušies no institūcijām uz dzīvi pašvaldībā. Pakalpojumu pieejamība pieaugs līdz ar jaunās infrastruktūras izveidi, un līdz 2023. gada beigām ir plānots sasniegt visus sākotnēji noteiktos DI projektu rezultātus.
Sagaidāms, ka DI infrastruktūras attīstība strauji pieaugs 2021. un 2022. gadā. DI procesa ieviešanai Latvijā izveidotas trīs dažādas projektu grupas, kurām visām kopā pieejamais finansējums ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Plānošanas reģionu īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2023. gada beigām ir 49 679 951 eiro, no tā šobrīd izlietoti 7 562 969 eiro. Pašvaldību īstenoto ERAF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2022. gada beigām ir 54 825 653 eiro, no tā izlietoti 10 841 609 eiro. Nevalstisko organizāciju īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums ir 4 966 963 eiro, no tā izlietoti 1 897 3449 eiro.
Labklājības ministrija ir sagatavojusi karti “Plānotā un izveidotā infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem”, kas rāda, kāda būs DI pakalpojumu infrastruktūra 2022. gadā. Ikviens LM tīmekļvietnē var sekot līdzi, kā šī karte mainās, regulāri tajā atzīmējot izveidotos pakalpojumus un to sniegšanas vietas.
