Kaut gan diena apmācās un solīja pat lietu un vēju, tomēr Apeirona ratiņnieki nenobijās un devās nelielā pastaigā gar Daugavu no Vanšu tilta līdz Spīķeriem.
Lai no ielas nokļūtu krastmalā, vispirms jāuzbrauc uz Vanšu tilta.
Pa ceļam var papriecāties par skatu uz prezidenta pils dārzu.
Lejā uz krastmalu braucam ar liftu. Darbojas!
Daugavas krastā. Diezgan stiprs vējš, un Daugaviņa puto balti…
Dodamies apmēram 1,5 km garā pastaigā. Mākoņi mijas ar sauli.
Pirmā pietura pie Lielā Kristapa
Tuvojamies Akmens tiltam. Izskatās, ka cauri tiksim.
11. Novembra krastmala
Piemineklis 1905. gada cīnītājiem.
Pie dzelzceļa tilta
Uz vecā tilta balsta iekārtojies modernās mākslas objekts daudzrocis.
Zem dzelzceļa tilta izbraukt nav problēmu.
Nu esam autoostas, Centrāltirgus un Spīķeru pusē. Šī ir Ģenerāļa Radziņa krastmala. Lejā Daugavas promenāde.
Vieta, kur apakšā pilsētas kanāls. Lēzena nobrauktuve.
Virs Daugavas atkal tumši mākoņi. Ko darīsim? Tālāk iesim citreiz?
Pie Spīķeriem zem ielas ir tunelis. Te var paslēpties no lietus un nokļūt Spīķeros
Otrā pusē – lēzena uzbrauktuve
Maskavas iela gan nepatīkami pārsteidz: te joprojām nav normālas gājēju pārejas. Kaut gan abās ielas pusēs – Centrāltirgū un Spīķeros – sen notiek dažādi pasākumi.
Meklējam pāreju. Tur galā bruģis pie sliedēm gludāks un kaut cik izskatās pēc pārejas. Taču nekādas zīmes tur nav.
Iemukām no lietus paslēpties Centrāltirgū. Taču šim gājienam būs turpinājums: Voldemārs no lietus nenobijās un bija gatavs gar Daugavu doties tālāk.
Turpinājums sekos.
