Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien, 10. decembrī, sēdē nolēma veselības aprūpes sistēmā Covid-19 radītās pārslodzes dēļ izsludināt ārkārtas situāciju. Tas slimnīcu vadītājiem dos iespēju brīvāk organizēt darbu Covid-19 pacientu pieplūduma gadījumā.
Ārkārtas medicīniskā situācija nozīmē, ka ārstniecības iestādēm būs plašākas iespējas rīkoties ar resursiem. Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, tātad piesaistīt citu specialitāšu ārstus. Tāpat būs iespējams citādāk plānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama. Šāds juridisks statuss arī paātrina lēmumu pieņemšanas procesu
Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško pastāstīja, ka ārkārtas situācija dod iespēju likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pārņemt pacientus no universitāšu un reģionālajām slimnīcām. Proti, lai lielākajām slimnīcām būtu vieta uzņemt smagāk slimos.
Mūrmane-Umbraško norādīja, ka tiek veidotas īpašas sadarbības teritorijas ar koordinatoriem, lai būtu informācija par slimnīcu ieviestajiem ierobežojumiem.
Papildu gultas vietas Covid-19 pacientiem apņēmušās nodrošināt vairākas slimnīcas.
Aizkraukles slimnīca ir gatava atvērt 40 Covid-19 pacientu gultas, Ludzas medicīnas centrs – 30, savukārt Dobeles un apkārtnes slimnīca – 16 Covid-19 pacientu gultas. Jau iepriekš lemts par Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības lielāku iesaisti, valdībai piešķirot nepieciešamo finansējumu 15 gultas vietu izveidei. Arī slimnīcas, kur šobrīd tiek stacionēti Covid-19 pacienti, turpina pārprofilēt esošās gultas vietas, pielāgojot tās Covid-19 pacientu aprūpei.
Ceturtdienas operatīvie dati liecina, ka Covid-19 gultas vietu noslodze ir sasniegusi vidēji 76%, savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) Covid-19 noslodze sasniegusi pat 90%.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits turpina pieaugt un nekas neliecina par pretējo. Ar Covid-19 slimo arī veselības aprūpē strādājošie, un trūkst ārstniecības personas Covid-19 slimnieku aprūpei. Izsludinot ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē, slimnīcu vadību rīcībā ir brīvāki instrumenti medicīnas personāla darba pārorganizācijai un pārkārtošanai, kā arī mandāts plānveida pakalpojumu un arī ambulatoro pakalpojumu ierobežošanai, ja tas nepieciešams.
Valsts operatīvo medicīnisko komisiju nevada un tajā nepiedalās politiķi – tās sastāvā ir nozares pārstāvji, slimnīcu vadītāji, praktiķi. Pēc Viņķeles teiktā, komisijai ir tiesības nepieciešamības gadījumā izsludināt ārkārtas situāciju medicīnas un veselības aprūpes jomā, un tam nav vajadzīgs valdības akcepts.
RAKUS vadītājs Imants Paeglītis žurnālistiem norādīja, ka ārkārtas situācija nozarē ir svarīga, lai varētu pieņemt lēmumus darbinieku nodrošināšanā.
Paeglītis minēja, ka ārkārtas situācija nepieciešamības gadījumā ļaus darbiniekus atsaukt no atvaļinājumiem, kā arī veselības aprūpes darbinieki varēs likumīgi strādāt brīvdienās.
Tāpat RAKUS vadītājs skaidroja, ka arvien vairāk tiks izvērtēta plānveida pakalpojumu nepieciešamība, norādot, ka slimnīca centīsies pārlikt plānveida pacientu stacionēšanu uz pēc iespējas vēlāku laiku.
Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra datiem slimnīcās ārstējas vairāk nekā 700 pacientu, gandrīz pussimts – smagā formā. Veselības ministre atzinusi, ka kopējā kapacitāte pieļauj līdz 1000 gultām Covid-19 pacientiem. Plānveida palīdzību un ambulatoro palīdzību slimnīcas cer noturēt un saglabāt, lai gan nākas novērot, ka pacienti uz plānveida pasākumiem drošības apsvērumu dēļ neierodas.
Ārkārtas situācijas laikā medicīnā turpinās nodrošināt neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, tai skaitā izmeklējumus un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts.
Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicina sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.
