13.janvārī latviešu dzejniekam, rakstniekam un politiķim, vienam no Latvijas dibināšanas iniciatoriem, pirmajam Tēvzemes balvas literatūrā saņēmējam Jānim Akurateram bija svinama 146. dzimšanas diena.
Divi Apeirona pārstāvji: Irina Parhomenko un Voldemārs Lapa 2022.gada 13.janvārī piedalījās dzejnieka Jāņa Akuratera 146. dzimšanas dienas svinībās.
Tas notika tagad cilvēkiem ratiņkrēslā pieejamā Jāņa Akuratera muzejā (O.Vācieša ielā 6a, Rīgā), kur sagatavots muzeja jaunais piedāvājums – 2.stāva ekspozīcijas virtuālā gida prezentācija.
Jāņa Akuratera muzejs atrodas dzejnieka paša 1933. gadā celtā koka savrupmājā, Torņkalnā. Mājai ir piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss. Muzeja interjera ekspozīcija ir izkārtota ēkas abos stāvos un sniedz priekšstatu par dzejnieka ģimenes dzīvi 20.gadsimta 30.gados.
Ar automašīnu Jāņa Akuratera muzeja pagalmā ir iespējams iebraukt no Torņakalna ielas puses. Muzeja pagalmā mašīnu var atstāt. No Torņakalna ielas var iebraukt arī ar ratiņkrēslu. Diemžēl iebraukšana bija grūta un neērta, jo ceļu klāj sīku oļu segums, kuru nevar pārvārēt pat elektriskajos ratos. Bet ja dodas kopā ar palīgu, var pārvārēt šo daļējo pieejamību.
Muzejā ar ratiņkrēslu var iekļūt pa verandas durvīm, pie kurām ir izbūvēts uzbraucamais panduss. Vislabāk muzeju apmeklēt sausā laikā.
Līdz šim cilvēki ratiņkrēslos nevarēja iepazīt otrā stāva ekspozīciju. Lai šo problēmu kaut daļēji atrisinātu, 2021.gadā ar Valsts Kultūrkapitāla programmas “KultūrELPA” finansiālu atbalstu izveidots 2. stāva ekspozīcijas virtuālais gids.
Atrodoties muzeja 1.stāva ekspozīcijā, planšetē tagad ir iespējams apskatīt 2. stāva ekspozīciju 3600 filmētās projekcijās un noklausīties vai izlasīt stāstus latviešu, krievu un angļu valodā gan par ekspozīcijas telpām, gan nozīmīgākiem priekšmetiem.
Jau nokļūstot muzejā, jūs pasakaini pārcelsieties mierīgā, nesteidzīga gaisotnē, kur valda veca koka māja ar mirdzošo parketu, ķieģeļa kamīnu, radio, lielu, labā stāvoklī esošu grīdas vectēva pulksteni, kuram ir jau 200 gadu. Melnas klavieres ar svečturiem, liels apaļš galds ar tikpat lielu apaļu abažūru virs tā. Šeit viesi sarunājās pie tējas tases, klausījās dzejnieka dzejoļus, muzicēja, tādas muzikālas un poētiskas dienas. Ir virtuve, plīts, vannas istaba – tā, kā dzīvoja 30.gados pagājuša gadsimtā – viss pieejami un apskatāmi.
Ar jaunas tehnoloģijas palīdzību tagad iespējams apskatīt un izlasīt daudz jaunu, izsmeļošu informāciju par dzejnieku Akurateru un ģimeni, kabinetu, skaistu lielu balto zāli, meitas Laimītes istabu un vannas istabu.
Pašam Jānim Akurateram patika vientulība. Nereti, sagaidot viesus, atgriežas savā kabinetā otrajā stāvā, no kuras viņš nokāpa tikai tāpēc, lai atvadītos ar viesiem.
Un tas ir saprotams – galvā drūzmējas radošas domas, rindas, un tās vajadzēja laicīgi pierakstīt, tad noformēt. Rakstniekam bija ļoti daudz ko teikt, pastāstīt.
Jānis Akuraters atstāja lielu literāro mantojumu. Radīti dzejoļi, romāni un pat lugas izrādēm teātrī.
Sarakstē ar sievu un draugiem atklājas zīmīga J.Akuratera rakstura īpašība — no dzimtā Sēlijas novada mantotais gara lepnums, kas vienmēr stāv nomodā par cilvēka pašcieņu. Viņš aicina atšķirt tādus jēdzienus kā lepnums un iedomība. “Lepnums ir katra cilvēka pašcieņa, mēs nedrīkstam pazemot sevi, jāprot sevi cienīt, tikai tad arī citi mūs cienīs.” – Tas ir viens no J.Akuratera dzīves vadmotīviem, kas izpaužas arī daiļradē. Tā krājumā “Bez svētnīcas” ir rindas:
“Tavs lepnums vien vēl augstāk galvu cels,
Vēl dziļāk sāpju melno kausu smels.”
1906.gada 10.februārī vēstulē no Centrālcietuma viņš raksta sievai: “Man ir tā, ka līdz ar Tavām vēstulēm Tu pati būtu ienākusi manā kamerā, un es dzirdētu, ka Tu runā man gluži tuvu pie auss… Bet, mana mīļā, kāpēc tik daudz lūgties, ja Tevi nelaiž? Es nevaru iedomāties to pazemināšanos — iet un lūgties.”
Viņam bija sarežģīts liktenis: ieslodzījums, emigrācija, atgriešanās dzimtenē, kura viņu iedvesmoja ar tās dabas skaistumu un krāšņumu , kuru mīlēja no visas sirds.
Pēc revolūcijas notikumiem dzejnieks tiek ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, vēlāk izsūtīts uz Pleskavu, no kurienes viņam izdodas aizbēgt uz Somiju un pēc tam uz Norvēģiju. Nebrīve, atšķirtība no dzimtenes, bads, emigrācijas laika bēguļošana no vienas vietas uz citu veido dzejnieka dzīvi grūti panesamu, pat traģisku. Sievas Marijas vēstules dod viņam spēku pārvarēt grūtības, rada ticību talantam.
Bieži skandēta atziņa, ka aiz katra veiksmīga vīrieša stāv kāda sieviete, vai aiz izcilas sievietes stāv gudrs vīrietis. Visbiežāk tās nav tikai divu cilvēku attiecības, teju katru no mums veidojusi veselas dzimtas vēsture, satiktie cilvēki. Cilvēks par cilvēku top mijiedarbē, vai tuvplānā skatot – vismaz tandēmā.
Dzejnieks, rakstnieks, politiķis Jānis Akuraters savā mājas dzīvē bija izcilu sieviešu apņemts: viņa sieva Marija Akuratere bija viena no pirmās izglītoto latviešu sieviešu paaudzes, māsa Helēna Akuratere cildeniem vārdiem raksturota Kārļa Krūzes dienasgrāmatās. Meita Laima, kuru starp savējiem sauc par Laimīti, arī bija dzejniece un tulkotāja.
Jānis Akuraters nāk no Jēkabpils puses, viņa māte Dārte bija mežsarga sieva. Savukārt mājā, kur šobrīd iekārtots J. Akurātera muzejs, līdz pat pagājušā gadsimta 70.gadiem saimniece bija Akuratera sieva Marija Anna. Starp citu, pazīstama dziedātāja Ieva Akuratere arī ir rakstnieka brāļa mazmeita.
Pats Jānis Akuraters šai paša izsapņotajā mājā nodzīvo tikai vien trīs, četrus gadus.
Par to visu un daudz ko citu varat uzzināt, apmeklējot šo brīnišķīgo muzeju.
Noslēgumā viesmīlīgie muzeja darbinieki mūs cienāja ar karstu kafiju ar gardu, saldu, ar rozīnēm un riekstiem pildītu kliņģeri. Nu, kas gan par dzimšanas dienu bez tradicionālā kliņģera vai kūkas baudīšanas! Muzejs labprāt gaidīs muzeja darba dienās: otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien un sestdien no plkst.11:00 līdz 18:00.
Šai sarežģītajā epidemioloģiskajā situācijā, lai radītu pēc iespējas drošāku muzeja apmeklējumu, muzeja darbinieki aicina savu muzeja apmeklējumu iepriekš pieteikt pa tālruni 26703293 vai e-pastiem – akuraters@memorialiemuzeji.lv vai akuratera.muz@inbox.lv .
