Invaliditāte nav traucēklis kļūt par deputātu, ministru vai pat valsts prezidentu.
Latvijā vismaz pieci cilvēki ratiņkrēslos ir kandidējuši uz Saeimu. Divi – Žanete Vasaraudze un Māris Dzelzskalns – tika ievēlēti.. Saeimā bija ievēlēts arī viens cilvēks, kuram ir redzes invaliditāte – Vladimirs Makārovs. Kādu laiku viņš bija arī labklājības, ekonomikas un VARAM ministrs.
Pašvaldību vēlēšanās kandidējošo ratiņnieku skaits ir vēl lielāks. Tāpat vēlēšanās ir kandidējuši cilvēki ar redzes un dzirdes traucējumiem. Agnis Kalnkaziņš, kuram pēc sena nelaimes gadījuma arī ir invaliditāte, ilgu laiku bija Rīgas domes deputāts. Vājredzīgais Māris Ceirulis bija deputāts Liepājas domē.
Viņi visi – gan ievēlētie, gan neievēlētie – ir piederējuši pie dažādām partijām, jo arī cilvēkiem ar invaliditāti var būt dažādi politiskie uzskati. Pat diametrāli pretēji.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem, viesojoties Eiropas parlamentā pie Roberta Zīles, Apeirona darbiniekiem un aktīvistiem bija iespēja tikties ar deputātu no Īrijas Braienu Krovliju, kurš kopš 16 gadu vecuma ir ratiņkrēslā. Tas viņam netraucēja jau agrā jaunībā kļūt par senatoru savā valstī, un joprojām, kopš 1994. gada, viņš ir EP deputāts. Krovlijs ievēlēts no Īrijas labējās partijas Fianna Fáil un vadīja Eiropas konservatīvo un reformistu grupu. Ir viesojies arī pie mums Rīgā.
Braiens Krovlijs Eiropas parlamentā nav vienīgais deputāts ar invaliditāti. Ratiņkrēslā pārvietojas arī Mareks Miroslavs Plura no Polijas un Pavlo Ečenike Roba no Spānijas.
Ungāriju pārstāv nedzirdīgais Adams Kosa, Beļģiju – Helga Stevensa. Uzstājoties parlamentā, viņi lieto zīmju valodu.
Grieķu EP deputāte Kostadinka Kuneva savulaik cietusi no uzbrukuma ar skābi, un viņai ir nopietni redzes traucējumi.
Vācu politiķis Volfgangs Šeible ir Bundestāga deputāts kopš 1972. gada un vēlāk vadījis vairākas ministrijas. 1990. gadā vēlēšanu kampaņas laikā viņš tika sašauts un kopš tā laika pārvietojas ratiņkrēslā. Taču politisko darbību viņš nepārtrauca un pašlaik ir finanšu ministrs Angelas Merkeles valdībā.
Ratiņkrēslā pārvietojas arī Teksasas gubernators Gregorijs Veins Abots.
Ir zināms, ka ratiņkrēslu lietoja arī ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts, kurš turklāt prezidenta amatā bija ilgāk nekā jebkurš cits ASV prezidents – četrus termiņus.
Cits ASV prezidents Ronalds Reigans pirmais no prezidentiem publiski sāka lietot dzirdes aparātu – dzirdes traucējumi viņam bija jau kopš kinoaktiera karjeras laikiem, kad filmēšanas laikā netālu no viņa auss tika izšauts.
Šobrīd uz Eiropas parlamentu kandidē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča. Viņa ar pirmo numuru izvirzīta no partijas “Progresīvie”.
