Visā Latvijā, arī Jēkabpilī, pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri, neskatoties uz dažāda veida un smaguma kustību traucējumiem, negrib palikt mājās, bet aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē, apmeklēt muzejus un citas pilsētas kultūras iestādes, piedalīties nevalstisko organizāciju darbā, ceļot, apciemot tuviniekus un draugus citās pilsētās.
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Foto: Karīna Miezāja.
Starp viņiem ir arī divu Jēkabpils nevalstisko organizāciju – pensionāru apvienības “Sasaiste” un invalīdu biedrības – vadītāja Biruta Jemeļjanova. Izaudzinājusi piecus bērnus, radusi prieku mazbērnos un nosvinējusi savu 87. dzimšanas dienu, viņa nedomā, ka būtu pienācis laiks atpūsties.
Būt tikpat rosīgai kā senāk viņai palīdz elkoņa kruķis un rollators – palīgierīce ar četriem riteņiem un sēdekli, kura atvieglo pārvietošanos pa pilsētu un mazina slodzi uz locītavām.
Netālu no vecā Tieslietu nama pilsētas centrā, kur šobrīd atrodas vairāku nevalstisku organizāciju, tajā skaitā Jēkabpils invalīdu biedrības, biroji, atrodas autobusa pietura. Dodamies turp, lai pārbaudītu, cik ērti šajā pilsētā pārvietoties cilvēkam ar kustību traucējumiem. Tur jau tas tuvojas – gluži jauns zemās grīdas autobuss. Durvis klusi atveras, un ejam iekšā.
Starp ietves apmali un grīdu gan palikusi neliela sprauga, kurā ķeras rollatora priekšējie riteņi, tādēļ seniorei nākas tos pacelt uz augšu.
“Paldies, nevajag!” viņa laipni, bet noteikti noraida autobusa šofera piedāvājumu ieslēgt izbīdāmo platformu ar elektromehānisko pievadu, kas ļautu vieglāk iekļūt salonā. Viņa jūtas gana stipra, lai ar visu tiktu galā pati.
Ejā nemana nekādus paaugstinājumus, kas atvieglo pārvietošanos pa to gan sievietēm ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ar spieķi, kruķiem vai citiem palīglīdzekļiem.
Autobusa vidusdaļā paredzēta vieta pasažieriem ratiņkrēslos ar siksnu ratiņu nostiprināšanai, kuru tikpat labi var izmantot arī rollatora fiksēšanai – ja nu riteņi netīšām saslīd. Nobraucam dažas pieturas bez kādiem sarežģījumiem.
Astoņi jauni autobusi
Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece un Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas vadītāja Kristīne Ozola stāsta, ka, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, pilsētas pasažieru pārvadājumiem pašvaldība iegādājusies astoņus jaunus, videi draudzīgus autobusus, kuri pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
“Šobrīd tiek gatavoti dokumenti devītā autobusa saņemšanai, un, iespējams, drīzumā būs iespēja iegādāties vēl divus. Ar šādu autobusu skaitu pilnīgi pietiek, lai apkalpotu visus sabiedriskā transporta maršrutus pilsētā. Kā Jēkabpils autobusu parka kapitāldaļu turētāja pašvaldība ir ieinteresēta, lai šādi autobusi kursētu arī starppilsētu maršrutos,” viņa uzsver.
Ar iekļūšanu piepilsētas un starppilsētu autobusos tiešām mēdz būt sarežģījumi, jo vietējās nozīmes maršrutos vēl kursē autobusi ar pakāpieniem vai mazas ietilpības autobusi, kuri nav piemēroti cilvēkiem ar nopietniem funkcionāliem traucējumiem.
“Mana meita, kura pārvietojas ratiņkrēslā, dzīvo Neretā. Tā kā braucēju nav daudz, uz Jēkabpili kursē neliels autobuss, kurā es ar savu rollatoru vēl šā tā varu tikt iekšā, bet ar ratiņiem tas nav iespējams. Lai meita varētu atbraukt pie ārsta, vispirms jāsameklē kaimiņš, kurš viņu var aizvest ar savu automašīnu,” stāsta Biruta Jemeļjanova.
Cilvēks Jēkabpilī. (Esam palikuši līdzjūtīgāki)
Kompensē transporta izdevumus
“Reizēm autobuss piestāj pārāk tālu no apmales, bet vecās ir ap 30 centimetriem augstas, tādēļ ar ratiņkrēslu iekļūt autobusā ir ļoti grūti, it īpaši, ja šoferis gadās neatsaucīgs. Uz Zīlāniem, kur šobrīd pansionātā mitinās divas mūsu apvienības biedres, pārsvarā kursē autobusi ar stāviem pakāpieniem, kuros iekļūt nav tik vienkārši.
Arī citi braucēji var būt neatsaucīgi. Esmu pieredzējis arī to, ka šoferi nerēķinās ar to, cik ātri tu vari iekāpt vai izkāpt no autobusa.
Lielākoties vadītāji tomēr ir izpalīdzīgi – izkāpj, palīdz salikt ratiņkrēslu un tikt salonā,” stāsta Jēkabpils invalīdu biedrības valdes loceklis Pēteris Dzērve.
Pēc abu kāju locītavu endoprotezēšanas un mugurkaula operācijas viņam piešķirta 2. grupas invaliditāte. Lai gan pagaidām var staigāt, balstoties uz spieķa, viņam nepieciešami asistenta pakalpojumi, jo gadījies arī nokrist.
Cilvēkiem ar invaliditāti, kuri izmanto asistenta pakalpojumus un kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās sabiedriskajā transportā, no valsts budžeta līdzekļiem kompensē transporta izdevumus 79,68 eiro apmērā par katru pilnu sešu mēnešu periodu.
Šo pakalpojumu sava veselības stāvokļa dēļ izmanto arī Pēteris Dzērve, kurš, aizgājis pensijā, pārcēlies uz dzīvi lauku mājās, kas atrodas 25 kilometrus no Jēkabpils.
Uz pilsētu viņu ar personisko automašīnu ved sieva, kura veic arī asistenta pienākumus. “Degvielu valsts apmaksā, lai var aizbraukt uz poliklīniku.
Kādreiz ļāva tērēt tikai 40 litrus benzīna, pat visus ārstus nevarēju izbraukāt, tagad nav limita, toties jāiesniedz atskaite – no kura pagasta izbraucis, uz kurieni devies, pie kāda ārsta bijis, kāda ir iestādes adrese, jāpievieno čeks par degvielu, maršruta lapa utt.,” uzskaita jēkabpilietis, kurš tāpat kā daudzi citi ir nemierā ar skrupulozo atskaišu rakstīšanu.
No pansionāta uz savu dzīvokli
Jēkabpils pašvaldība ir viena no deinstitucionalizācijas projekta “Atver sirdi Zemgalē” sadarbības partneriem. Projekta mērķis ir palielināt Zemgales reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.
“Šis projekts devis iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus – mūzikas un mākslas terapiju, fizioterapiju, psihologa konsultācijas, gan personām ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Dalību projektā jau uzsākuši 27 bērni un 26 vecāki, kā arī 11 pieaugušie ar īpašām vajadzībām no Jēkabpils un apkārtējiem novadiem. Saskaņā ar individuāliem atbalsta plāniem 16 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņem speciālistu konsultācijas, vēl 15 – fizioterapeita, bet piecas – logopēda pakalpojumus,” stāsta pilsētas Sociālā dienesta Sociālā atbalsta nodaļas vadītāja Ritma Rubina.
Ļoti nozīmīgs ir arī dienas aprūpes centra pakalpojums.
Jēkabpilī šobrīd tiek īstenoti vēl divi Eiropas Savienības finansēti projekti – renovētas un pielāgotas dienas aprūpes centra telpas, lai tajās būtu ērti iekļūt arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī veikta ēkas pārbūve, lai 16 personas ar garīga rakstura traucējumiem, sociālo darbinieku aprūpētas, varētu mitināties pašas savos dzīvokļos. Nākamā gada vasarā grupu māju jau paredzēts nodot ekspluatācijā.
“Pašvaldība atbalsta bērnu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, radot iespēju mācīties vispārizglītojošā skolā, tādēļ pilsētas izglītības iestādēs strādā pedagoga asistenti, kuri palīdz adaptēties skolas vidē un iegūt izglītību kopā ar vienaudžiem. Reizēm bērnu uz skolu pavada viens asistents, bet skolā viņu jau sagaida cits palīgs,” novērojusi Kristīne Ozola.
Asistenta pakalpojumu ikdienā izmanto 32 jēkabpilieši ar invaliditāti. No asistentu iesniegtajām atskaitēm redzams, ka visbiežāk tiek apmeklētas ārstniecības iestādes, nodarbības pie speciālistiem, nevalstiskās organizācijas u. c.
Kā Jēkabpilī tiek nodrošināta palīdzība un atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti?
Atlaides peldbaseinam
Jēkabpilī dzīvo 1600 cilvēku ar invaliditāti. Tie, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu Jēkabpils administratīvajā teritorijā, var saņemt ne tikai nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, bet arī pieteikties uz pabalstu vides pielāgošanai, pandusa jeb uzbrauktuves ierīkošanai vai pacēlāja iegādei attiecīgi 2500, 3000 un 4500 eiro apmērā.
Pabalsts paredzēts arī dokumentu nokārtošanai, lai ēkā varētu veikt nepieciešamo pārbūvi. Ja pārbūve vides pielāgošanai un sadzīves apstākļu uzlabošanai, piemēram, logu vai apkures katla nomaiņa, veikta privātmājā, kurā dzīvo cilvēks ar invaliditāti, ik pēc trim gadiem iespējams saņemt kompensāciju no pašvaldības.
Ar ko vēl Jēkabpils īpaša? Ar rūpēm par iedzīvotāju veselības uzlabošanu un drošību. No 1. septembra cilvēki ar 2. grupas invaliditāti atkal četras reizes mēnesī varēs apmeklēt peldbaseinu bez maksas, bet 3. grupa izmantot 50% atlaidi.
“Atlaides peldbaseina izmantošanai ir jau trešo gadu, un iedzīvotāji ar īpašām vajadzībām, kā arī seniori tās labprāt izmanto. Tā ir lieliska iespēja ne tikai uzlabot veselību, bet arī pabūt kopā ar citiem,” stāsta sociālā dienesta darbiniece.
Ir arī dažādi pabalsti, piemēram, zobu ārstēšanai paredzētā atbalsta summa ir 25% no valstī noteiktās minimālās darba algas – 107 eiro, tikpat var saņemt medicīnas preču iegādei un ārstniecības izdevumu segšanai.
Drīzumā tiks piedāvāts arī drošības sistēmas pakalpojums, lai cilvēki ar smagiem funkcionāliem traucējumiem varētu ātri paziņot par sava veselības stāvokļa pasliktināšanos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”
#SIF_MAF2020
