Lai paplašinātu māsu kompetenci un nodrošinātu lielākas darba iespējas, plānots mainīt izglītības sistēmu māsas kvalifikācijas iegūšanai.
Paredzot pilna laika klātienes studijas, tai skaitā iekļaujot pilnvērtīgu praksi, mērķis ir nodrošināt, ka māsa varēs patstāvīgāk veikt pacienta visaptverošu aprūpi. To paredz šodien, 29.oktobrī, Ministru kabinetā izskatītais konceptuālais ziņojums par māsu profesijas turpmāko attīstību.
Māsām, kas veido lielāko veselības aprūpes speciālistu grupu visās valstīs, ir centrālā loma drošu, kvalitatīvu, efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Turklāt mūsdienās māsu loma ir būtiski mainījusies, prasot no māsas tādas papildus kompetences, kā spēju patstāvīgi diagnosticēt, kad ir nepieciešama pacientu aprūpe, spēju patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti, to novērtēt un analizēt.
Šobrīd divpakāpju izglītības sistēma māsas kvalifikācijas iegūšanai ir nesamērīga un rada slogu māsām, jo pēc koledžas beigšanas nepieciešams turpināt studijas augstskolā, lai iegūtu kādu no pamatspecialitātēm. Sarežģīts un neelastīgs ir arī pārkvalifikācijas process, kas neveicina māsas uzsākt un turpināt profesionālo darbību veselības nozarē. Analizējot situāciju kopīgi ar Latvijas Māsu asociāciju (LMA) secināts, ka šobrīd gan izglītības iegūšanas procesu, gan māsas mobilitāti profesijā ir nepieciešams uzlabot.
“Māsas ir vislielākais veselības aprūpes speciālistu skaits Latvijā un pasaulē. Arvien vairāk tiek atzīta viņu loma, izpildot sabiedrības prasības pēc drošas, pierādījumiem balstītas un kvalitatīvas aprūpes. Turklāt tiek iegūts arvien vairāk pierādījumu, kas apliecina māsu izglītības līmeņa nozīmi, un tā ietekmi uz pacientu,” norāda LMA prezidente Dita Raiska.
Jāuzsver, ka māsas profesijas attīstību ir būtiski ietekmējušas izmaiņas, kas gadu gaitā tiek ieviestas veselības aprūpes sistēmās. D. Raiska atzīmē, ka, tiecoties uz integrētas veselības aprūpes sistēmu, kuras centrā ir pacients, māsu loma ir būtiski mainījusies, prasot no māsas tādas papildus kompetences, kā spēju patstāvīgi diagnosticēt, kas ir saistīta ar pacienta aprūpi, spēju patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti, to novērtēt un analizēt. Līdz ar to ir būtiski māsām pilnveidot un atjaunināt savas zināšanas. “Izglītība palīdz māsām palīdzēt cilvēkiem!,” uzsver D. Raiska.
VM kopā ar LMA saredz nepieciešamību jau māsas profesijas pamatizglītībā ietvert padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, piemēram, terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē. (Šobrīd tās apgūst papildu 1 gadu mācoties augstskolā). Tas nozīmē, ka māsas kvalifikācija tiktu īstenota tikai otrā līmeņa augstākā izglītības studiju programmā, līdz ar to nodrošinot profesijas pilnvērtību, viengabalainību un mobilitāti darba tirgū. Plānotās izmaiņas nodrošinās, ka persona pēc māsas (vispārējās māsas) kvalifikācijas iegūšanas un secīgi tam reģistrējoties Ārstniecības personu reģistrā iegūst prakses tiesības profesijā, kas turpmāk dos iespēju patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē.
Reformas rezultātā māsām būtu viens izglītības process – vienreiz iestājās, vienreiz iesniedz dokumentus, vienreiz maksā par iestāšanos, vienreiz izstrādā kvalifikācijas darbu. Tāpat būtu vienkāršota specializācijas iegūšana – praktizējošās māsas neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības (māsu skolas, koledžas, augstskolas) turpmāk nepieciešamās zināšanas specialitātē varētu apgūt profesionālajā pilnveidē. Tas nozīmē, ka vairs nebūtu papildus jāmācās augstskolā, lai iegūtu tiesības strādāt specialitātē. Tāpat vairs netiktu piemērots sertifikācijas un resertifikācijas process, kā arī māsas varētu vienkāršāk mainīt profilu, kurā strādā.
Jāatzīmē, ka māsām, kuras šobrīd jau strādā veselības aprūpē, nebūs papildu zināšanas jāapgūst augstskolā. Tāpat kā līdz šim gan reģistrētas, gan sertificētas māsas pilnveidos savu profesionālo kompetenci neformālās izglītības programmās. Līdz ar to piecu gadu laikā iegūstot nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu, māsa tiks pārreģistrēta kā Vispārējās aprūpes māsa.
Ieguvēji būs arī ārsti, piemēram, ģimenes ārstu praksēs māsas ar nepieciešamajām kompetencēm vairāk iesaistītos pacientu aprūpē, tādejādi atslogojot ģimenes ārsta darbu. Savukārt pacientiem būtu pieejamāka, kvalitatīvāka un drošāka aprūpe, jo ne tikai palielinātos māsu skaits, bet augstāka būtu arī māsu kompetence.
Nākošais solis ir līdz 2020.gada 31.decembrim veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, (reģistrs, kompetences), izstrādāt izglītības programmas un aktualizēt augstākās izglītības 2.līmeņa studiju programmas. Studijas pēc jaunās sistēmas varētu uzsākt 2022./2023. studiju gadā.
