Cilvēkiem ar smagu invaliditāti paredzēts asistents, kurš palīdz nokļūt vietā, kurā viņi strādā, mācās vai saņem kādus pakalpojumus. Katru gadu asistentu pieprasa arvien vairāk cilvēku. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka šādam atbalstam sākotnēji noteiktie mērķi tomēr nav sasniegti. Tēma ir sensitīva, ģimenes nereti to saprot kā papildu finansiālo atspaidu, lai gan valsts šādu pakalpojumu ieviesa un par to maksā, lai asistents palīdzētu cilvēkam ar invaliditāti būt vairāk sabiedrībā un vienlaikus noņemtu daļu rūpju no ģimenes pleciem.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē par Valsts kontroles secinājumiem un ierosinājumiem pēc asistenta pakalpojumu nodrošināšanas likumības un efektivitātes revīzijas viedokļi bija dažādi.
Invaliditātes likumā ir noteikts mērķis novērst vai mazināt invaliditātes sekas un sniegta asistenta pakalpojuma definīcija – tā ir fiziska persona, kas sniedz atbalstu personai ar smagas vai ļoti smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras persona tās invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi, piemēram, nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus un ir saskarsmē ar citām personām. Personai ar redzes invaliditāti asistents palīdz apgūt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmu.
Invaliditātes likums paredz trīs asistenta pakalpojuma veidus:
· personām ar I grupas redzes invaliditāti – no 2011. gada ir pieejams pabalsts asistenta pakalpojuma izmantošanai līdz 10 stundām nedēļā;
· asistenta pakalpojums pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai izglītības iestādē – ieviests 2012. gada septembrī;
· asistenta pakalpojums pašvaldībā līdz 40 stundām nedēļā – ieviests 2013. gadā.
Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vārava informēja, ka revīzijā vērtēts, vai ir sasniegti Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie attīstības plānošanas dokumentos noteiktie asistenta pakalpojuma ieviešanas mērķi. Proti, vai pakalpojums veicina invalīdu integrāciju sabiedrībā, virzību uz neatkarīgu dzīvi, kā arī atslogo ģimenes locekļus un veicina to iesaisti darba tirgū.
Revīzijā analizēta informācija no visām pašvaldībām, 64 izglītības iestādēm, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK), Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta. Par iespējami labāko pakalpojumu modeli, lai tas atbilstu invalīdu vajadzībām, revīzijā ir eksperta – Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” – viedoklis. Revīzijas aptaujā piedalījās vairāk nekā 1600 respondentu – cilvēki ar invaliditāti un viņu asistenti.
Secinājumi: atstumtība nav mazināta
VK secinājusi, ka pakalpojuma mērķi – mazināt invalīdu sociālās atstumtības risku, veicināt integrāciju sabiedrībā – drīzāk ir deklaratīvi, taču LM plānošanas dokumentos nav citu rādītāju, pēc kuriem būtu iespējams novērtēt ministrijas īstenoto aktivitāšu efektivitāti. Savukārt mērķis – atslogot ģimenes locekļus – netiek sasniegts vispār, par ko liecina arī revīzijā konstatētais, ka 76% gadījumu asistenta pakalpojuma sniedzēji ir ģimenes locekļi.
Pakalpojumu saņēmēju skaits trīs gadu laikā palielinājās četras reizes – no 3000 līdz 11 000. Bet finansējuma apjoms pieaudzis no sākotnēji plānotajiem 3,8 miljoniem līdz 16,7 miljoniem eiro.
Visu Lidijas Dārziņas rakstu lasiet šeit:
