Veselības ministrija kopā ar Latvijas Ārstu Biedrību sākusi jaunu iniciatīvu, kuras mērķis ir pārskatīt Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un rekomendācijas, kā arī Eiropas Savienības rekomendācijas un citu valstu pieredzi par pacienta dzīves laikā izteiktās gribas ievērošanu, veicot medicīniskas darbības dzīves noslēgumā, un šīs gribas juridiski korektu noformēšanu.
Arvien biežāk iedzīvotāji, kuri atgriezušies Latvijā no citām valstīm, vēlas arī Latvijā noformēt savas gribas izteikumu par to, kādas medicīniskas darbības viņi akceptē savas dzīves nogalē un no kā atsakās.
Lielākajā daļā Eiropas valstu, tāpat kā ASV un Kanādā, pacientam pieejamas iespējas, zinot savu veselības stāvokli, izteikt savu gribu gan par atdzīvināšanas pasākumiem, gan dažādu ārstēšanas metožu sākšanu, turpināšanu vai atcelšanu. Šāda veida pacienta gribas paušana ir starptautiski pieņemta prakse, kas atbilst medicīnas ētikas pamatprincipiem, tā veicina cilvēka autonomijas respektēšanu, viņa vēlmju ievērošanu, kā arī cieņpilnas nāves nodrošināšanu atbilstoši katras personas priekšstatiem par dzīves kvalitāti.
Šādi iepriekš pieņemti un juridiski pareizi noformēti pacienta lēmumi pasargā no stresa un nepamatotas atbildības nastas arī pacienta radiniekus, jo ne vienmēr ģimenē ir vienots viedoklis par lēmumiem dzīves noslēgumā, un ne vienmēr radinieki izsaka viedokli, kas atbilst pacienta interesēm.
Patlaban, lai persona paustu gribu par savu dzīves noslēgumu, jāmeklē notāra palīdzība, kas prasa finansiālus izdevumus un nenodrošina, ka šis dokuments būs pieejams brīdī, kad tas visvairāk vajadzīgs. Šādu dokumentu gan neesot iespējams reģistrēt elektroniskā vidē, un tas vienmēr jānēsā līdzi.
