Absolūtais vairākums jeb 82% aptaujāto atzīst, ka atbalstītu darba devēja lēmumu pieņemt darbā cilvēku ar invaliditāti, kā arī būtu gatavi iesaistīties, sākotnēji palīdzot darba izpildē un sniedzot konsultācijas, liecina Labklājības ministrijas un NORSTAT veiktās aptaujas rezultāti.
Kopumā tika aptaujāti 1012 ekonomiski aktīvi respondenti ar mērķi noskaidrot darbinieku attieksmi pret cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu kolektīvā. Kā liecina aptaujas rezultāti, 41% aptaujāto atzīst, ka ir kādreiz strādājuši kopā ar cilvēku, kuram ir invaliditāte.
Vairāk nekā puse apgalvo, ka kolēģim ir bijusi vai nu kustību invaliditāte, vai invaliditāte bez redzamām pazīmēm. Tas arī ataino pašreizējo situāciju, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem tiek nodarbināti krietni retāk.
61% aptaujāto apgalvo, ka pret kolēģi ar invaliditāti izturētos tāpat kā pret jebkuru citu kolēģi, savukārt 33% izturētos iedrošinoši. Pozitīvi vērtējams, ka tikai 6% atzīst, ka nejustos ērti šāda kolēģa klātbūtnē un izturētos atturīgi.
Lai arī kopējā aptaujāto attieksme ir iekļaujoša, joprojām pastāv zināmi aizspriedumi pret kolēģa ar invaliditāti iekļaušanu kolektīvā. Kamēr aptaujāto vairākums (83%) norādīja, ka cilvēku ar invaliditāti iekļaušana darba vidē ir pašsaprotama, vēlama un uzlabo iekšējo klimatu, tikmēr 10% aptaujāto norāda, ka šādu cilvēku nodarbināšana ir apgrūtinājums darba devējam un kolēģiem. Kā būtiskākos trūkumus aptaujātie min neticību tam, ka darbinieks ar invaliditāti spēj būt produktīvs un ka kolēģiem būtu jādara darbs šī cilvēka vietā.
“Aptaujas dati liecina, ka darba tirgus kļūst atvērtāks, sabiedrībā un darba vietās mazinās stereotipi un aizspriedumi par cilvēku ar invaliditāti spējām profesionāli un atbildīgi veikt darba pienākumus. Protams, nodarbinātības līmenis starp cilvēkiem ar invaliditāti ir atšķirīgs – to ietekmē traucējumu veids, invaliditātes smaguma pakāpe, kā arī cilvēka individuālās prasmes. Redzam arī to, ka daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā. Tāpēc vēlamies iedrošināt gan darba devējus, gan darba ņēmējus, parādot, ka cilvēki ar invaliditāti, iespējams, dara kaut ko citādi, bet izdara tāpat un var būt spējīgi darbinieki,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.
Tāpat 83% aptaujāto atzīst, ka būtu gatavi iesaistīties, lai atbalstītu cilvēka ar invaliditāti iekļaušanu kolektīvā un sākotnēji palīdzētu ar darba izpildi un konsultācijām, 12% apgalvo, ka palīdzības sniegšana būtu atkarīga no tā, kāda invaliditāte ir šim cilvēkam, kamēr 5% atzīst, ka nepalīdzētu nemaz.
Iegūtie rezultāti ļauj izdarīt secinājumus, ka joprojām cilvēki ar invaliditāti tiek savā ziņā šķiroti, – mazāk aizspriedumu ir pret cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vairāk – ar garīga rakstura, redzes un dzirdes traucējumiem.
Atbildot uz jautājumu, kāds atbalsts būtu vispiemērotākais, lai cilvēks ar invaliditāti varētu iekļauties kolektīvā, starp dažādām atbildēm visbiežāk minētā (15%) bija – saprotošs, atbalstošs kolektīvs. Tam sekoja darba vietu labiekārtošana, ko nosaukuši 11% aptaujāto, un dažādi atbalsta pasākumi, ko minējuši 5-8% aptaujāto. Vērtējot atbalsta mehānismus no valsts puses, 58% aptaujāto kā lielāko atbalstu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai min nepieciešamo pamatprasmju apguves apmācības, profesionālo un neformālo izglītību, karjeras konsultācijas, kā arī finansiālo atbalstu (algu subsīdijas, dotācija darba vadītājam, darba vietu iekārtošana).
Pārējo respondentu atbildes norāda uz to, ka joprojām trūkst informācijas un zināšanu par dažādiem atbalsta pasākumiem, kas ir pieejami uzņēmumiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti.
Labklājības ministrija aicina darba devējus un kolektīvus būt atvērtiem, pozitīvi noskaņotiem un iepazīties ar praktisku informāciju, kas noderēs, pieņemot darbā cilvēku ar invaliditāti. Noderīga informācija atrodama Labklājības ministrijas kampaņas “Dara citādi – izdara tāpat!” vietnē.
Kampaņa tiek finansēta no Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda Tehniskās palīdzības projekta līdzekļiem.
