3. maijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināta kārtība, kādā veicamas veselības apdrošināšanas iemaksas. Iemaksas būs veicamas reizi gadā, un šogad personas varēs tās veikt no 1. septembra.
Iemaksu veikšana būs brīvprātīga un attieksies tikai uz tām personām, kuras nav apdrošinātas automātiski. Personas, kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai ietilpst kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām – pensionāri, bērni, personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti bezdarbnieki, skolēni un pilna laika programmās studējošie, kā arī citi sociāli atbalstāmi cilvēki – ir apdrošinātas automātiski un papildus iemaksas veselības apdrošināšanai viņām nebūs jāveic.
Paredzēts, ka persona brīvprātīgās iemaksas varēs veikt, pamatojoties uz vienotā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā (turpmāk – veselības informācijas sistēma) pieejamu elektroniski sagatavoto apdrošināšanas iemaksu paziņojumu. Veselības apdrošināšanas iemaksu paziņojumā norādīto summu būs jāiemaksā Valsts kasē – tiešsaistē elektroniski autentificējoties veselības informācijas sistēmā un veicot maksājumu ar pārskaitījumu; norēķinoties ar maksājuma karti Nacionālajā veselības dienestā (NVD) vai veicot pārskaitījumu, piemēram, bankā vai pasta nodaļā.
Savukārt, ja būs nepieciešams saņemt pārmaksātās vai kļūdaini veiktās veselības apdrošināšanas iemaksas atmaksu, būs iespējams elektroniski vai rakstveidā iesniegt iesniegumu NVD par atmaksas saņemšanu. Veikto iemaksu atmaksu varēs pieprasīt ne vairāk kā par 3 iepriekšējiem kalendāra gadiem. Pēc iesnieguma izskatīšanas NVD veiks atmaksu 3 mēnešu laikā.
Jau ziņots, ka veselības apdrošināšanas iemaksas 2018. gadā noteiktas 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,6 eiro gadā, 2019.gadā – 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,8 eiro gadā, 2020.gadā – 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.
Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā veicamas un atmaksājamas veselības apdrošināšanas iemaksas”;
Valsts apdrošinātās iedzīvotāju grupas:
1)bērni vecumā līdz 18 gadiem;
2) bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
3) personas, kuras mācās vispārējās izglītības iestādēs, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs, piedalās Eiropas brīvprātīgā darba, interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās vai ir pilna laika studējošie;
4) bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā;
5) orgānu donori;
6) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas;
7) personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi pirmsadopcijas periodā;
8) personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu;
9) viens no vecākiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz 15 gadiem;
10) personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;
11) personas, kuras izstājušās no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;
12) pilngadīgas personas, kuras saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;
13) personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu vai vecāku pabalstu;
14) personas, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte;
15) personas, kurām ir noteikta III grupas invaliditāte;
16) personas, kuras sasniegušas likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;
17) personas, kuras saņem izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju;
18) politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki;
19) tradicionālo reliģisko organizāciju mūki un mūķenes, kas dzīvo klosteros;
20) personas, kuras ir cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri, kuru statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa. Ministru kabinets nosaka laikposmu, kurā minētās personas ir uzskatāmas par apdrošinātām personām;
21) personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
