Saulainā dienā Gunārs devās apskatīt jauno Ezerjuglas ciematu Murjāņu ielas galā. No autobusu pieturas šogad beidzot izveidota ietve, kuras tur agrāk nebija.
Celiņi ciematā skaisti nobruģēti, nāmu ieejām nav pakāpienu.
Starp namiem ir kanāls. Pie tā ierīkotas atpūtas vietas.
Ja jau nami atrodas pie ezera, vai pie tā var piebraukt ratiņkrēslā un peldēties? Hm, Gunārs pa smiltīm nebrauks.
Ar spieķi pieiet varētu, bet vieta nav tā patīkamākā.
Secinājums: Rīgā joprojām noteikti jādomā par krastmalu labiekārtošanu! Vai to trubu nevarētu pārvietot tālāk? Vai arī izpļaut niedres un paplašināt peldvietu?
Fantazējam, ka nākotne gar ezeru stiepsies promenāde no Strazdumuižas, cauri Krēgelmuižai un tālāk uz Zēlusti. Vai vismaz taka, pa kuru var izbraukt ratiņkrēslā.
