Situācija. Persona E slikti dzird, un bērnībā viņai tiek piešķirta 3. invaliditātes grupa. Pēc vairākiem gadiem kārtējā medicīniskā komisija izdomā, ka viņa ar dzirdes aparātu dzird, un šo grupu noņem.
E. daudzus gadus strādā poligrāfijā, bet viens poligrāfijas uzņēmums pārstāj eksistēt, cits samazina ražošanu un štatus. E. kārtējo reizi dodas uz Nodarbinātības valsts aģentūru.
NVA piedāvā mācīties par Rimi kasieri un E. piekrīt. Jādodas uz kursiem, taču tur viņu dzirdes dēļ nepieņem, un saka, lai brauc mācīties uz SIVA.
E. patiešām aizbrauc uz SIVA, bet tur arī viņu nevar pieņemt, jo grupas nav!
Ierosinu E. vēlreiz doties uz VDEĀVK. 4. dzirdes zuduma pakāpe tomēr nav nekāds joks.
E. sāk kārtot dokumentus un dodas uz VDEĀVK. Veltīgi. Grupu piešķirt atsaka, jo dzirdes aparāts taču viņai ir…
KO DARĪT? Līdzīgā situācijā ir daudzi, kuriem ir 3. vai 4. pakāpes vājdzirdība. Dzirde nepietiekama, un grupas arī nav. Valsts izsniegtie aparāti nav tādi, lai varētu pietiekami labi saprast runāto tekstu. lekcijās vai sapulcēs.
2013-01-22 01:06:53
