Aktualitātes

Tikko aprimās sašutums sakarā ar incidentu klubā „Kefīrs”, kurā apsargs neielaida neredzīgu meiteni tikai tāpēc, ka tā viņam neiepatikās, neizgāja viņa „feiskontroli”, diemžēl meitene negribēja novest lietu līdz tiesas zālei par cilvēciskās pašcieņas aizskaršanu. Šai pašā laikā mans labs draugs no Kaļiņingradas paziņoja pārsteidzošu jaunumu par to, ka tiesa izskatījusi viņa prasību pret taksometru parku, kuras taksists atteicās viņu vest, nosaucot par neadekvātu un atstājot salt 14 grādu salā. Un taksometru parkam tagad nāksies izmaksāt viņam kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu 10 tūkstošu rubļu apmērā.

Nejauši NVA mājas lapā pamanīju informāciju par projektu strādājošiem „Mūžizglītības pasākumi”, kurā piedāvāja izvēlēties mani interesējošus apmācību kursus jebkurā mācību iestādē un saņemt kuponu to apmaksai 250 Ls apmērā. Nopriecājos un ieinteresējos par šādu iespēju! Diemžēl prieks mans nebija ilgstošs, tikai līdz brīdim, kad izdrukāju kupona noformēšanas un saņemšanas shēmu.

Beidzot tas ir noticis!

Nav noslēpums, ka vēlēšanas ir solījumu laiks. Un sola gandrīz ikviena partija, ar retiem izņēmumiem. Sola pēc savas saprašanas un politiskajām nostādnēm. Tomēr aktuālāks ir jautājums, ko tad īsti viena vai otra sociālā grupa sagaida no valsts. Vai tas ko iedomājušies politiķi tiešām cilvēkiem ir nepieciešams, vai varbūt tas ir vajadzīgs tikai, lai aizpildītu partiju pirmsvēlēšanu programmas? Kas cilvēkiem ar invaliditāti būtu svarīgi, lai justos pilntiesīgi sabiedrības dalībnieki.

Skaidrs, ka Latvijā katram cilvēkam ir vajadzīgs kāds personu apliecinošs dokuments – pase vai auto vadītāja apliecība. Tomēr cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā papildus tiek izsniegta arī invalīdu apliecība, kuru daudzi jau no seniem laikiem sauc par braukšanas biļeti. Kārtīga apliecība ar personas kodu un bildi. Apliecība, kuru, kā izrādās, neviens tā īsti pa pilnu neņem.

Nupat atkal izskanēja viedoklis par sociālā budžeta samazināšanu. Daži uzskata, ka tā ir vienīgā iespēja, savukārt citi ir kategoriski pret šādām izmaņām un uzskata sociālo budžetu par neaizskaramu.

Cilvēki ar invaliditāti sabiedrībā! It kā gaidīti ar uz papīriem sarakstītām deklarācijām, pamatnostādnēm, koncepcijām un citiem svarīgiem dokumentiem, bet patiesībā Eņģelis norāda, kas notiek patiesībā!

Novembra vidū biju uz kādu semināru, kuru rīkoja biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Konference notika Ārlietu ministrijas telpās, konferenču zālē.

Četras dienas kopā ar Apeironu Viļņā piedalījos starptautiskajā seminārā par cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesībām un reālo dzīvi. Tajā piedalījās četru Ziemļaustrumvalstu pārstāvji (Somija, Igaunija, Latvija un Lietuva), kā arī viesi no Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala. Daudzi semināra dalībnieki – kopā apmēram 20 - bija ar nopietniem kustību traucējumiem un pārvietojās ratiņos. Viņi tika izmitināti dažādās viesnīcās, jo Viļņā nav nevienas tādas viesnīcas, kurā var izmitināt tik daudz cilvēku ar invaliditāti vienlaicīgi.

Kas atrodas Aptiekas ielā? Viena no ieejām Rīgas Psihoneiroloģiskajā slimnīcā, uz kuru daudzi dodas ne tikai ārstēties, bet arī pēc izziņām un uz 7. VDEĀVK. Tiesa, ir arī cita ieeja Tvaika ielas pusē (Tvaika iela ir oficiālā adrese, tur pa vārtiem iebrauc mašīnas), bet tuvāk VDEĀVK ēkai atrodas tieši Aptiekas iela. Pa to arī notiek lielākā gājēju pārvietošanās.