Aktualitātes

Turpinu pārlapot vecos preses izdevumus. Deviņdesmito gadu sākumā jau pastāvēja Latvijas bērnu fonds un nodibinājās vecāku apvienība "Rūpju bērns". Žurnāls "Skola un Ģimene", kurā tika publicēti vairāki raksti gan par fondu, gan par biedrību, reizi mēnesī nolēma izdot speciālu pielikumu, kuru rajonu sociālajām nodaļām lūdza abonēt tām ģimenēm, kurās auga bērns ar invaliditāti. "Rūpju Bērna" redaktore bija pieredzējusī žurnāliste Elza Gžibovska.

Savstarpēji savienotas mājaslapas piedāvās jums visu ko: notievēšanas līdzekļus, dzirdes 'asistentus", atmiņas un seksuālās dzīves uzlabotājus, un ko tik vēl ne. Pārbaudot kādu konkrētu piedāvājumu, atklājām podoloģijas, dzirdes un notievēšanas speciālistu "Robertu Milleru" un citas interesantas lietiņas. Nav izslēgts, ka bilde vienkārši ir modelis, bet pozitīvās atsauksmes visās lapās ģenerē bots.

Katru gadu “Muzeju naktī” apmeklēju tādus muzejus, par kuru eksistenci līdz tam pat nezināju. Gadās, ka mazs, privāts muzejiņš iekārtots tikai vienā - divās telpās, neliela dzīvoklītī, bet ir tik interesants! Un arī lielie muzeji bieži izveidojušies kāda atsevišķa cilvēka entuziasma rezultātā, sākotnēji no viena vai dažu cilvēku savāktās kolekcijas.

Fragmentus no šīs sarunas izkopēju no Facebook. Visas personas ir cieši saistītas ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tos pazīst. Vai pašas tādas ir un zina problēmas "no iekšpuses".

Bieži eju garām Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai, un divu gadu laikā trīs reizes esmu redzējusi, ka tā tiek slēgta aizdomīgu telefona zvanu dēļ. Vienreiz pagadījos tieši tajā laikā, kad cilvēki tika dzīti ārā, bet pārējās divas reizes – kad dzeltenās policijas lentas jau bija novilktas apkārt, bet ugunsdzēsēji, specvienības un ātrie - ieradušies.

Jau vairāk kā gadu braukāju ar elektriskajiem ratiem, jo paiet ar kājām kļūst arvien sliktāk. Pats neapzinoties arvien vairāk pievēršu uzmanību ietvēm, nobrauktuvēm, uzbrauktuvēm – īsāk sakot, pieejamai videi, kura kājām ejot tik ļoti netraucē, bet sēžot ratiņkrēslā ir būtisks dzīves elements.

Man nepatīk rakstīt par negācijām sabiedrībā, bet tā kā sadarbojos ar dažādiem vides pieejamības ekspertiem, varu arī atklāti izteikties par vides pieejamību sabiedriskajā transportā. Mans konstatējums – nav pieejamības.

2015. gada 2. decembrī Saeimā notika diskusija “Saeima cilvēkiem ar invaliditāti”, kura šogad tika veltīta izglītības jautājumiem. Arī man bija ļoti daudz kas sakāms par šo tēmu.

Skatos kalendārā: 2. decembris plkst. 10-17. Gadskārtējais forums “Rīga dimd, iedzīvotāji runā, domā dara” ar četrām darbnīcām "Jauniešu Rīga", "Kvalitatīva Rīga", "Zaļa Rīga" un "Radoša Rīga".

Ja 4.janvāra rītā nebūtu ieskatījusies LSM portālā, būtu palaidusi garām, ka tāda diena vispār eksistē. Tāpat, kā daudzas citas "Starptautiskās" dienas, par kurām Latvijā klusē, un reti kurš par tām zina.