Skaistā, saulainā 27. aprīļa dienā Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas sporta kompleksā notika sporta aktivitāšu diena, kurā bija iekļautas šādas aktivitātes kā bočia, makšķerēšana vannā, dambretes ātrspēle, basketbola snaiperis, riču raču un keģļi. Pasākumu organizēja Labdarības organizācija “Esi draugs”.’
Sacensības bija vairāk kā formālas. Galvenais akcents bija likts uz bočia spēli. Pārējās aktivitātes apbalvošanā netika ņemtas vērā. Šīs sacensības daudzējādā ziņā man atgādināja to laiku, kad pagājuša gadsimta astoņdesmitajos gados Jānis Iluss sāka veidot sporta kustību cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā. Šī sporta kustība jau sen ir pāraugusi Paralimpiskajā komitejā. Šajā, Invalīdu sporta kluba “Optimists” sākumperiodā tik tiešām notika kaut kas līdzīgs kā Aktivitāšu dienā.
Atgriežoties pie Aktivitāšu dienas – ideja tās rīkošanai ir apsveicama. Tās uzdevums būtībā ir tāds pats ka ISK “Optismists” pirmsākumos – dot iespēju cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kuri neiziet sabiedrībā, satikties ar sev līdzīgajiem, un pārrunāt tiem sasāpējušās problēmas. Arī tas ir šodien nozīmīgi, ka cilvēki var satikties “pa tiešo”, ne caur sociālām vietnēm. Un, protams, pasportot. Šis uzdevums savā ziņā arī tika realizēts.
Iespējams, ka šis kristīgais pulciņš kādreiz varēs skaļi pieteikt sevi kā spēcīgs bočia klubs cilvēkiem ar invaliditāti, bet pagaidām lielu virzību nesaskatu. Uzskatu, ka viņi pagaidām atrodas sava ceļa sākumposmā. Novēlu viņiem attīstīties, piesaistīt jaunus spēkus un gūt atpazīstamību Latvijā.
