Ko mēs zinām par dzirdes traucējumiem, kuri, iespējams, ir katram desmitajam iedzīvotājam? Par vājdzirdību, trokšņiem ausīs, menieri, Ašera sindromu? Par iespējām ārstēties, par jaunāko surdotehnikā, par vides pieejamību mācību iestādēs un darba vietās? Informācijas par to ir ļoti maz. Sen izdotās brošūras ir novecojušas un zaudējušas aktualitāti.
Bijušajās PSRS republikās vājdzirdīgo apvienību nav, vai arī tās ir ļoti vājas.
Ir tāda Pasaules Vājdzirdīgo federācija IFHOH, kura apvieno vājdzirdīgo organizācijas visā pasaulē. Eiropas Vājdzirdīgo federācijā EFHOH apvienojušies Eiropas valstu vājdzirdīgie. Tur ir visas rietumvalstis, bet maz bijušo sociālistisko valstu. No bijušajām PSRS republikām dalībvalstu sarakstā atrodama vienīgi Igaunija. Ir arī Pasaules Vājdzirdīgo jauniešu federācija IFHOHYP, un arī tur bijušā sociālistiskā bloka valstu ir maz.
Kāpēc izveidojusies šāda situācija? Izskaidrojums varētu būt tāds, ka PSRS republikās parasti bija trīs lielas apvienības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām: Invalīdu biedrība, no kuriem liela daļa bija tā sauktie “Lielā Tēvijas kara invalīdi”, Nedzirdīgo biedrība un Neredzīgo biedrība. Liela daļa no nedzirdīgajiem mācījušies vienās skolās, pazīst viens otru kopš bērnības, ir saradojušies savā starpā un veido diezgan noslēgtu zīmju valodā runājošo kopienu.
Astoņdesmitajos gados pēc Maskavas Olimpiskajām spēlēm (pēc kurām šajā pilsētā nesekoja Paraolimpiskās) pamazām parādījās invalīdu sporta biedrības. Pēdējos Atmodas un pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas vienīgās “Invalīdu biedrības” vietā parādījās desmitiem invalīdu un pacientu biedrību: cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ar onkoloģiskajām slimībam, ar garīgo atpalicību, diabētiķiem, “Rūpju bērns”, “Mārtiņa fonds” “Apeirons”, “Aspazija” un citas. Šobrīd to skaits Latvijā sniedzas simtos.
Lielas un nesadalījušās palika vienīgi nedzirdīgo un neredzīgo biedrības (no pēdējās gan atdalījās liepājnieki). Varbūt tāpēc, ka šiem cilvēkiem sarežģītāk kontaktēties ar citiem, grūtāk strādāt ar dokumentiem (tas arī svarīgi), iegūt augstāku izglītību. Kā arī ir piesaiste saviem agrāk uzceltajiem klubiem, ražošanas uzņēmumiem, ciematiem – iespējams, viss kopā.
Jautājums, vai šajās lielajās organizācijas iet līdzi laikam un ievēro atsevišķu biedru vai grupu specifiskās vajadzības, kā arī tās aizstāv augstākā līmenī. Jo cilvēki ar dzirdes defektiem nav tikai zīmju valodā runājošie vien, tie ir arī cilvēki ar menieri, ar tinītu, Ašera slimību, implantu lietotāji, nedzirdīgi-neredzīgie, ar vēlu iegūtajiem dzirdes defektiem, u.tml. Cilvēki Latvijā nemaz nezina, ka pasaulē, tajā skaitā Baltijas jūras otrajā krastā, pastāv arī šādas apvienības, tiek rīkotas informatīvās dienas un nedēļas, notiek konferences, semināri un kongresi, tiek rīkotas nometnes, izdoti informatīvie bukleti, izveidoti interneta portāli. Tā, piemēram, februāra vidū daudzās Anglijas pilsētās notika Tinīta informācijas nedēļa. Jūs ziniet, kas ir tinīts? Trokšņi ausīs, no kuriem ciešot katrs desmitais.
Kopš tā laika, kad bija “trīs lielās invalīdu biedrības” daudz kas mainījies. Nākušas klāt jaunas tehnoloģijas, par kurām agrāk varēja tikai sapņot. Arī dažādi surdotehniskie palīglīdzekļi, kas vājdzirdīgos cilvēkus padara daudz neatkarīgākus. Bet problēma, ka nedzirdīgajiem bieži vien pietiek ar zīmju valodu un tulkiem, dzirdēt viņi nemaz nevēlas! Pasaules Nedzirdīgo federācija ir pret kohleārajiem implantiem. LNS tāpat.
Pagājušā gada decembrī par valsts budžeta līdzekļiem Latvijā notika pirmās piecas implantu operācijas pieaugušajiem. Implanti jau ir aktivizēti, un pieci ilgu laiku klusumā dzīvojošie cilvēki tagad dzird labāk.
Jāpārskata, pēc kādiem kritērijiem cilvēkiem ar dzirdes defektiem tiek piešķirta invaliditāte. Izrādās, ka vieni dakteri dzirdes zudumu mēra piecās pakāpēs, bet citi – četrās. Tāpēc iespējams, ka izdotās izziņas ne visiem ir objektīvas, bet tas savukārt nozīmē, ka cilvēki ar diezgan smagu dzirdes zudumu invaliditātes grupu var nedabūt.
Lai apvienotu cilvēkus ar dzirdes defektiem, un lai viņi iegūtu vairāk informācijas, šobrīd ir izveidotas grupas un lapas sociālajos interneta portālos Twitter, Facebook un domubiedru grupa Draugiem.lv, kuras var sameklēt ar atslēgvārdiem Sadzirdi.
Vislielākā apvienība vājdzirdīgajiem cilvēkiem izveidota Norvēģijā – tajā iestājušies vairāk nekā 56 000 biedru! Tas ir – katrs simtais Norvēģijas iedzīvotājs. Pēc analoģijas, Latvijā līdzīgā organizācijā varētu būt vairāk nekā 20 000 biedru – bet nav.
2014-03-03 02:05:17
