Šogad nolēmu sākt novērošanu vēlāk un arī beigt vēlāk. Iecirkņa izvēle – brīva, bet tikai Rīgas vēlēšanu apgabalā. Vispirms nolēmu iegriezties kādā nomaļā, bet pieejamā vēlēšanu iecirknī Berģos, un kā pēdējo apmeklēt Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekciju – vienu no tām vietām, kuras darba laiks pagarināts līdz plkst. 22.
Aizbraucu uz pansionātu „Ezerkrasti” Berģos, Juglas ezera malā. Daudzkārt esmu tur gar ezeru staigājusi, sauļojusies un peldējusies, bet pansionātā iekšā biju pirmoreiz. Tas bija vēlēšanu iecirknis Nr. 104.
Pirms manis kā novērotājs bija reģistrējies viens Saskaņas centra pārstāvis, taču viņu neredzēju. Acīmredzot ieradies no paša rīta, pasēdējis stundu un aizgājis.
„Ezerkrastu” pansionātā mīt daudz vecu cilvēku ar kustību traucējumiem. Reizēm zālē vienlaicīgi atradās pat divi-trīs ratiņnieki. Daži atripoja paši, bet lielāko daļu citu pēc cita atvizināja virsvalkos tērpti asistenti. Ļoti daudziem vajadzēja palīdzēt pat reģistrēties. Skaidrs, ka šiem cilvēkiem bija problēmas gan ar redzēšanu, gan ar rakstīšanu. Arī aiz kartona aizslietņiem viņi brauca kopā ar savu palīgu. Vienīgi aizlīmēto aploksni urnā daudzas tantiņas un onkulīši centās iemest paši.
Nepārtraukti nāca tuvākās apkaimes iedzīvotāji. „Berģinieki” ir diezgan organizēta tauta, viņiem tuvējā pļavā notiek „Kaimiņu dienas” un varbūt arī citi interesanti pasākumi. Krastmala pie ezera regulāri tiek labi sakopta, tā ir tīra. Nav nemaz uz dienvidiem jābrauc, te pašiem ir sava Florida, kā reiz teica tuvumā dzīvojošā Kreituses kundze.
Ilgi nebija jāgaida, un abi Kreitusi bija klāt arī balsošanas iecirknī. Nobalsoja. Par ko – nav ne jausmas. Atcerējos tikai, ka viņu bijušās partijas sen paputējušas.
Ezerkrastu iecirknī pavadīju diezgan ilgu laiku. Varbūt pat pārāk ilgu, bet neviens cits novērotājs šajā laikā neparādījās.
Iepriekšējo vēlēšanu laikā pamanījos apmeklēt pat piecus iecirkņus (par to – kādā no dienasgrāmatas iepriekšējiem ierakstiem). Bija ļoti interesanti, taču šoreiz šādu maratonu nebiju paredzējusi atkārtot.
Uz brīdi iegriezos mājās datorā pačekot, kas notiek citās vietās. Pačekoju, un pulkstenis pārskrēja pāri deviņpadsmitiem.
Pati vēl nebiju nobalsojusi, tāpēc pa ceļam uz Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekciju nolēmu iegriezties balsošanas iecirknī Nr. 45, kas atradās Kristīgajā skolā. Iegāju tur plkst. 19.50. Cilvēku bija diezgan daudz. Nobalsoju, ieskaitot reģistrāciju, laikam nepilnās piecās minūtēs. Par 8. sarakstu, nacionālo apvienību VL-TB/LNNK.
Likās, ka šajā iecirknī novērotāju solos sēdēja vismaz pieci cilvēki. Kā arvien – dažos iecirkņos to sanāk daudz, citos – neviens!
Pie skolas durvīm mani iepriecināja „klasītes”, kas bija uzzīmētas uz asfalta. Laikam ar krāsu. Pasmaidīju un jozu uz autobusu.
Pirmais, ko varēja redzēt pie Vidzemes izpilddirekcijas durvīm – tur ir rinda! Tas bija viens no četriem vēlēšanu iecirkņiem Rīgā, kuru darba laiks tika pagarināts līdz plkst. 22. vakarā.
Nāca jaunieši, nāca cilvēki vidējos gados, nāca ar maziem bērniem un suņiem, piebrauca automašīnas, aizkavējušies balsotāji bira laukā no autobusiem. Liekas, ka CVK tādu vēlētāju pieplūdumu vakarā nebija spējusi paredzēt! Un tie rindā stāvētāji nu nemaz neizskatījās pēc ortodoksālajiem ebrejiem. Drīzāk tie, kam patīk visu atlikt uz pēdējo brīdi, vai arī tie, kas varbūt pa dienu bija izbraukuši no pilsētas un tikai tagad atgriezušies.
Rinda virzījās uz priekšu ļoti lēni. Brīdī, kad gāju iekšā, kādi desmit metri no rindas astes atradās ēkas ārpusē, kādi 10 m stāvēja no ārdurvīm līdz gaitenim pa kreisi un kādi 30 m gaitenī līdz zālei. Tātad, aptuveni 50 m gara rinda. Un, ja vairāki cilvēki stāvēja blakus vai grupiņās, cik varēja būt kopā?
Piereģistrējos kā novērotāja. Atkal ar otro numuru. Pirmais, kā parasti, bija no SC, pasēdējis no rīta un aizgājis. Tātad, „naktsputnu” iecirknī vakarā biju vienīgā novērotāja.
Reģistrācija uz priekšu vilkās diezgan lēni. Izskatījās, ka trūka biļetenu, vismaz sakomplektētajās paciņās. Vēlēšanu komisijas locekļi laiku pa laikam skrēja ārā no telpas un nesa iekšā arvien jaunus krustiņos saliktu biļetenu komplektus, bet ļoti, ļoti maz… Reizēm reģistrētājiem uz galda vairs nebija nekā, un cilvēkiem aiz durvīm nācās gaidīt, kamēr atnesīs nākamo biļetenu „porciju”.
Pulkstenis strauji tuvojās desmitiem vakarā, bet rinda joprojām aizņēma visu gaiteni un nezināmu garumu aiz tā. Taču noteikumi paredz, ka pie balsošanas jāpielaiž visi, kas līdz noteiktajam laikam ienākuši iekšā ēkā.
Tā nu 110. iecirknī balsošana stipri ievilkās. Joprojām zālē nāca cilvēki ar maziem bērniem, nāca jaunieši, nāca vidēja gadagājuma cilvēki. Taču vecākās paaudzes bija ļoti, ļoti maz. Laikam sen pie televizoriem „skaitīja balsis” citos vēlēšanu iecirkņos.
Vienubrīd, tā ap plkst. 22.30 likās, ka rinda vispār nekust uz priekšu. Reģistratoriem trūka biļetenu, notika intensīva sazvanīšanās – laikam ar CVK… Un tad pēkšņi ap plkst. 22.40 telpā ienesa vēl vienu galdu, parādījās iepriekš neredzēts puisis uzvalkā, kurš arī piesēdās pie galda un sāka reģistrēt… Uzreiz zālē sāka ielaist vairāk cilvēku, visiem reģistratoriem parādījās biļeteni…
Kādas desmit minūtes zālē gāja kā putras katlā un visi gaitenī stāvošie cits pēc cita tika klāt pie reģistrācijas galdiņiem. Plkst. 22.50 aiz kabīņu barjerām bija pamanāmas vairs tikai dažas kājas. Plkst. 22.53. pēdējā balsotāja iemeta urnā savu aploksni un atstāja telpu.
Lielo urnu un divas mazās pārnesa uz citu telpu, kur notika balsu skaitīšana. Tad apmēram 20-30 minūtes pārtraukums: vēlēšanu komisijai kafijas pauze, īsa atpūta pirms lielās balsu skaitīšanas.
Tālāk viss kā noteikumos paredzēts: vēlētāju sarakstu pārskatīšana, neizmantoto aplokšņu skaitīšana un sagriešana. Tūlīt pēc tam tika taisītas vaļā abas pārvietojamās urnas, tad pienāca kārta lielajai.
Atradās gan dažas tukšas aploksnes, gan pa diviem biļeteniem vienā. Taču daudz mazāk, nekā pirms gada iecirknī VEF kultūras namā, kurā novēroju iepriekš. Daži biļeteni bija pielipuši pie aploksnēm un, lai tos dabūtu laukā nebojātus, aploksne gandrīz pilnībā bija „jāizjauc”…
Kad sāka šķirot biļetenus, „naktsputnu” iecirknī visstraujāk auga kaudzītes ar 1.; 3.; 6.; 8. un 11. numuru. Pārējās čupiņas izskatījās nožēlojami plānas.
Vērojot biļetenu šķirošanu un knibināšanos ap aploksnēm, ienāca prātā doma, kas galīgi neattiecās uz lietu – man pazīstamie tipogrāfiju darbinieki ar šiem “rokdarbiem” tiktu galā vismaz trīs reizes ātrāk un labāk…
Beigās izrādījās, ka 110. iecirknī par Saskaņas centru nobalsojuši 710, par Vienotību – 627, par ZRP – 608, par VL-TB/LNNK – 511, un par ZZS – 199 vēlētāji. No atpalicējiem visvairāk bija ticis Šleseram – 83 balsis, bet vismazāk šeit nobalsoja par Tautas kontroli – tikai 6 biļeteni.
Sēžot daudzas stundas telpā un vērojot notiekošo, ienāca prātā arī tāda doma, ka nākamreiz visos vēlēšanu iecirkņos vajadzētu uzstādīt webkameras, un balsošanas, kā arī balsu skaitīšanas procesus, derētu translēt internetā. Lai katrs cilvēks, datorā pieslēdzoties konkrētajam iecirknim, varētu redzēt visu, kas tajā notiek. Līdz pat tam brīdim, kad tiek saskaitīti visi plusiņi un mīnusiņi, kad tiek paziņoti rezultāti, un izmantotie biļeti tiek sapakoti nosūtīšanai uz CVK.
Manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, un nav pārāk grūti realizējams.
2011-09-20 17:04:09
